Tiem, kas lasa angliski, saturs ir šeit
Diženais varonis Baladēva svētceļojuma laikā ieradās Udapānas tīrthā, svētā vietā pie Sarasvatī upes, kur senatnē bija mitis gudrais Trita, viens no trim brāļiem (kopā ar Ekata un Dvita), kas bija ārkārtīgi tikumīgs un apveltīts ar Vēdiskām zināšanām.
Viņi ceļoja kopā, lai veiktu ziedošanas rituālus, taču mantkārības dēļ Ekata un Dvita nodevīgi pameta Tritu, kad viņš iekrita dziļā akā, bēgot no vilka. Tajā akā Trita veica upurēšanu, izmantojot iztēli, un veica Somas ziedojumu, dziedot Vēdiskās mantras.
Viņa spēcīgais ziedojums pārsteidza dievus, kas steidzās pie viņa, saņēma ziedojuma daļas un, apmierināti, piedāvāja viņam svētību. Trita lūdza, lai tiktu izglābts un lai ikviens, kas šajā vietā peldas, iegūtu tādus pašus nopelnus kā dzerot Somu.
Tajā brīdī no akas izplūda Sarasvatī upe, un Trita tika brīnumainā kārtā izcelts no akas. Atgriežoties, viņš nolādēja savus brāļus, pārvēršot tos par mežonīgiem zvēriem — vilkiem — un paredzēja, ka viņu pēcteči būs hiēnas, lāči un pērtiķi.
Baladēva, uzzinot šo stāstu, godināja tīrthu, peldējās tās ūdeņos un izdalīja bagātīgas dāvanas brāhmaniem, slavējot svētās vietas spēku un svētību.
Vaišampāyana sacīja:
No turienes Baladēva, arklu nesošais varonis, devās uz svēto Udapānas tīrthu Sarasvatī upes krastā, kas reiz bija diženā gudrā Tritas vientuļnieka miteklis, ak, valdniek!
Tur, ziedodams bagātīgas veltes un pielūgdams brāhmanus, varonīgais Baladēva, arklu nesošais, mazgājās svētajā ūdenī un juta lielu prieku.
Senatnē diženais gudrais Trita, uzticīgs dharmai un askēzei, dzīvoja tur. Dievišķu apstākļu dēļ viņš iekrita akā, kur veica ziedojumu, un dzēra Somu, debesu nektāru.
Viņa divi brāļi, Ekata un Dvita, atstāja viņu akā, un atgriezās mājās. Tā, cildenais brāhmans Trita, taisnīgu dusmu pārņemts, viņus nolādēja.
Karalis Džanameždžaya jautāja:
"Ak, godājamais brāhman!
Kā radās svētā Udapānas tīrtha?
Kā diženais askēts Trita iekrita akā?
Kādēļ viņa brāļi viņu tur atstāja, ak, gudrākais no gudrajiem?
Kā viņa brāļi viņu pameta akā un devās mājās?
Kā viņš veica upurēšanu akas iekšienē un kā viņš dzēra Somu?
Ak, brāhman, ja mani uzskati par cienīgu, lūdzu, atklāj šo stāstu!"
Vaišampāyana sacīja:
Senatnē, ak valdniek, dzīvoja trīs gudrie brāļi – Ekata, Dvita un Trita. Viņi staroja kā saule, apveltīti ar milzīgu gudrību un dievišķām zināšanām.
Šie trīs bija kā Pradžāpati padievi; viņiem bija cildenas dzimtas, un, pateicoties askēzēm un vēdiskai gudrībai, viņi bija apguvuši Brahmana pasauli.
Viņu stingrā disciplīna, paškontrole un nelokāmā uzticība dharmai iepriecināja dievišķos spēkus.
Viņu tēvs, taisnīgais Gautama, pilnībā uzticīgs dharmai. Laika gaitā viņš attīstīja dziļu mīlestību pret saviem trim dēliem.
Pēc ilgas un taisnīgas dzīves šajā pasaulē godājamais gudrais Gautama – ārkārtīgi apmierināts ar saviem dēliem – pacēlās uz valstību, kas atbilda viņa nopelniem.
Pēc Gautamas došanās uz debesīm, viņa mācekļi un karaliskie labvēļi turpināja godāt viņa dēlus ar upurēšanas rituāliem un cieņu pret viņu vēdiskajām zināšanām, ak valdniek!
Viņu vidū Trita kļuva visizcilākais, tāpat kā savā laikā bija bijis viņa tēvs Gautama.
Visi diženie askēti, rotāti labvēlīgām zīmēm, sāka godāt Tritu tāpat kā reiz godāja Gautamu.
Reiz, ak valdniek, abi Tritas brāļi – Ekata un Dvita – kļuva noraizējušies par upurēšanas veikšanu un bagātību iemantošanu.
Abi kopā radīja plānu, ak ienaidnieku postītāj! Un nolēma ņemt Tritu līdzi, lai veiktu upurēšanas rituālus. Savākuši visas nepieciešamās ziedojumu veltes un saņēmuši daudz dzīvnieku kā dāvanas, viņi priecīgi paziņoja: "Mēs dzersim dievišķo Somu un gūsim lielus augļus no šīs ziedošanas!" Tā viņi visi trīs sagatavojās upurēšanai.
Viņi ceļoja tālu un plaši, vācot dzīvniekus upurēšanai un veicot yagyas. Kad rituāli bija pabeigti un viņi bija saņēmuši daudz lopu kā priesteru atlīdzību, šie diženie riši, pilni cēlu nodomu, devās uz austrumiem.
Priecīgais Trita gāja priekšgalā, ak valdniek, bet Ekata un Dvita sekoja aiz viņa, dzenot dzīvniekus.
Redzot milzīgo ganāmpulku, viņu prātā radās ļauna doma: "Kā mēs varētu piesavināties šo milzu bagātību, nedaloties ar Tritu?"
Tā tie divi grēcīgie brāļi – Ekata un Dvita – runāja savā starpā. Ak valdniek, klausies tagad viņu ļaunprātīgo plānu!
Ekata un Dvita sacīja viens otram: "Trita ir prasmīgs upurēšanas rituālos. Viņš ir dziļi iegrimis Vēdās. Viņš pats var iegūt daudz citu lopu. Tādēļ mēs paņemsim šos lopus sev. Kas attiecas uz Tritu, lai viņš dodas, kur vien vēlas, bez mūsu sabiedrības."
Ceļojot nakts laikā, uz ceļa viņu priekšā pēkšņi parādījās nikns vilks. Turpat netālu, uz diženās Sarasvatī krasta, atradās dziļa un briesmīga aka.
Trita, kurš gāja priekšā saviem brāļiem, pēkšņi ieraudzīja vilku, kas stāvēja uz ceļa. Bailēs, viņš mēģināja atkāpties, bet iekrita tieši akā.
Aka bija dziļa, briesmīga un spējīga izraisīt baiļu trīsas visās būtnēs. Saprotot, ka ir iesprostots akā, diženais askēts Trita vaimanāja, ak valdniek!
Dzirdot viņa nožēlojamos saucienus, viņa brāļi saprata, ka viņš ir iekritis tumšajā bezdibenī. Taču baidoties no vilka un vadoties no mantkārības, viņi pameta Tritu un ātri aizbēga ar visiem lopiem.
Tādējādi, savu mantkārības apžilbināto brāļu pamests, diženais askēts Trita atradās ieslodzīts sausā akā, klāts putekļiem, ak valdniek!
Guļot tur, sapinies vīteņos un sausā zālē, viņš jutās kā grēcinieks, kas notiesāts uz elles mokām, ak labākais no Bhāratu dzimtas! Taču būdams gudrs un apdomīgs, viņš sāka prātot. Viņš baidījās no tuvojošās nāves, taču viņa sirds ilgojās pēc Somas.
"Kā lai dzer Somu, esot iesprostotam akā?" Tā domājot, diženais askēts Trita apņēmās izdzīvot.
Nejauši viņš pamanīja vīteni, kas nokarājās akas iekšpusē.
Lai arī iesprostots akā, diženais gudrais Trita savā prātā sajuta ūdens un upurēšanas uguns klātbūtni. Ar savu prātu viņš iztēlojās, ka veic ziedojuma rituālu.
Tad, iztēlojoties nokareno vīteni par Somu, diženais askēts, ar koncentrētu apziņu, prātā skaitīja Rig, Yadžur un Sāma Vēdu himnas.
Iedomādamies akmeņus par upurēšanas spiedakmeņiem un oļus par cukurgraudiem, viņš rituāli sagatavoja Somas sulu, ak valdniek. Viņš piedāvāja ūdeni kā izkausētu sviestu un sadalīja devas pienācīgajās porcijās.
Kad viņš garīgi bija pabeidzis Somas ziedojumu, viņš skaļi izteica varenās lūgšanas.
Viņa spēcīgie dziedājumi pacēlās debesīs, ak valdniek, piepildot debesu valstības ar nebijušām vibrācijām.
Tādējādi Trita veica savu upurēšanu saskaņā ar Brahmavādinu (Vēdu gudro) priekšrakstiem.
Kamēr norisinājās Tritas grandiozais ziedojums, visa debesu valstība trīcēja, pārņemta ar neizskaidrojamu vibrāciju. Neizprazdams tās cēloni, debesu gudrais Brihaspati sadzirdēja dārdošu skaņu.
Tad debesu priesteris Brihaspati vērsās pie visiem dieviem, sacīdams: "Norisinās Tritas yagya! Steigsimies turp nekavējoties!"
Tāds dižens askēts, ja sadusmots, varētu radīt jaunus padievus ar savu tīro tapas (askēžu) spēku! To dzirdējuši, sapulcētie dievi steidzīgi devās ceļā.
Dievi nonāca vietā, kur tika veikts Tritas ziedojumu rituāls. Tur nonākuši, viņi ielūkojās dziļajā akā, kur gudrais bija iesprostots, un ieraudzīja diženo dvēseli Tritu, nodarbojamies ar ziedošanas rituālu. Viņš staroja spoži, apņemts dievišķā mirdzumā.
Dievības uzrunāja diženo gudro, sacīdami: "Ak, svētītais! Mēs esam atnākuši saņemt mūsu daļas no tava upura!"
Iesprostots šajā briesmīgajā akā, gandrīz bezsamaņā, Trita vērsās pie debesu iemītniekiem:
"Lūkojiet uz mani, ak debesu iemītnieki, kritušu šajā šausminošajā bezdibenī!"
Tad Trita, ak valdniek, piedāvāja viņu daļas upurī ar precīzām mantrām.
Saņēmuši savas daļas, dievi bija pārpilni prieka.
Apmierinātie debesu iemītnieki sacīja: "Ak Trita, lūdz no mums jebkuru svētību, ko vien tava sirds vēlas!"
Trita sacīja:
"Dabūniet mani, ak Padievi, ārā no šīs bedres!"
"Turklāt, lai ikviens, kurš šeit peldēsies, iegūtu tādus pat nopelnus, kā dzerot Somu!"
Tajā pašā brīdī, ak valdniek, dievišķā Sarasvatī, ar saviem dārdošajiem viļņiem, brīnumainā kārtā izplūda no akas dzīlēm. Viņas svēto ūdeņu pacelts, Trita izkļuva no akas.
Brīvību iegūstot, viņš izrādīja cieņu padieviem.
Padievi sacīja: "Lai tā notiek!" un atgriezās savās debesu valstībās.
Tikmēr Trita, nu jau brīvs un priecīgs, atgriezās savā vientuļnieka miteklī, piepildīts ar dievišķo žēlastību.
Vēlāk, sastopot savus divus viltīgos brāļus, Trita, pārņemts ar taisnīgām dusmām, uzrunāja viņus skarbos vārdos. Apveltīts ar diženu askēzes spēku, viņš tos nolādēja, sacīdams—
"Tā kā jūs, mantkārības vadīti, mani pametāt un aizbēgāt, lai jūs abi pārtopat šausminošos, aszobainos vilkos, kas klaiņos mežos, mežonīgi un biedējoši! Tās ir jūsu grēku sekas!"
"Turklāt jūsu pēcteči būs hiēnas, lāči un pērtiķi! Kā es esmu sacījis, tā tam būs būt!"
Tiklīdz viņš izteica šo lāstu, abi brāļi acumirklī pārvērtās par nikniem zvēriem, apliecinot gudrā vārdu spēku.
Varenais Baladēva, nonācis Udapānas svētvietā, pieskārās tās ūdeņiem un izdalīja dāvanas, godbijīgi godājot brāhmanus.
Ieraudzījis svēto aku, viņš to atkārtoti slavēja, uzteicot tās diženo svētību.
Turpinot savu svētceļojumu gar Sarasvatī, viņš nonāca pie svētās vietas Vinašanas (kur upe izzūd).