Tiem, kas lasa angliski, saturs ir šeit
Kad Krišna atgriezās no neveiksmīgas miera misijas pie Kuru galma, viņš aicināja Pāṇḍavus sagatavoties karam. Balarāma, nesaņemot brāļa Krišnas atbildi uz savu piedāvājumu atbalstīt Kauravus, aizvainots izvēlējās doties svētceļojumā, neiesaistoties konfliktā. Viņš kopā ar Yādaviem devās gar Sarasvatī upi, apmeklējot daudzas tīrthas (svētās vietas), dāsni dāvinot bagātības, ziedojumus un ēdienus brāhmaņiem, nabagiem un ceļiniekiem. Svētceļojuma ceļš bija grezns un svētīgs — līdzīgs debesu ceļam, pārpilns ar dāvanām, mielastiem un žēlsirdību visiem.
Soma (Mēness) bija precējies ar 27 Dakšas meitām, taču viņš deva priekšroku tikai vienai — Rohiṇī. Dusmās pārējās sievas vērsās pie Dakšas, kurš Somu nolādēja ar Yakšmā slimību, liekot viņam izsīkt. Šis stāvoklis ietekmēja visu pasauli — augi nīka, dzīvie radījumi vājinājās. Dievi lūdza Dakšu piedot Somam, un viņš noteica, ka Soma atgūs spēku, mazgājoties Prabhāsas tīrthā, bet turpmāk vienu mēneša pusi dils, otru — pieaugs. Soma veica rituālu mazgāšanos un atguva savu spožumu, padarot Prabhāsu par vienu no dižākajām tīrthām. No šī notikuma nāk tikumiska mācība par līdzsvarotu attieksmi pret sievām un brāhmaņiem.
Džanamedžaya sacīja:
Lielajā kaujā starp Kuru un Pāṇḍaviem, Rāma, ar Kešavas atļauju, devās prom no Dvārakas, kopā ar daudziem Vrišni.
Viņš sacīja Kešavam: "Es nepalīdzēšu ne Dhritarāštras dēlam, ne Pāṇḍu dēliem. Es aiziešu tāpat kā atnācu, izvēloties savu ceļu."
To sacījis, Rāma, kšatriju pakļāvējs, devās prom. Ak, godātais Brāhmaņ, lūdzu, izstāsti man atkal par viņa atgriešanos.
Pastāsti man pilnībā, kā Rāma atgriezās un kā viņš kļuva par liecinieku kaujai. Ak, cēlais, tu esi izcils stāstnieks.
Vaišampāyana sacīja:
Kad dižās dvēseles Pāṇḍavi bija apmetušies Upaplavyā, Krišna, Madhu uzvarētājs, tika nosūtīts uz Dhritarāštras galmu, lai panāktu mieru visu dzīvo būtņu labā.
Aizgājis uz Hastināpuru un sastapis Dhritarāštru, Kešava (Krišna) runāja vārdus, kas bija patiesi un īpaši labvēlīgi.
Tomēr karalis šos vārdu ignorēja, kā jau tas arī iepriekš bija paredzams. Nespēdams panākt mieru, Krišna, patiesības zinātājs un diženākais starp vīriem, atgriezās Upaplavyā, ak, valdniek.
Dhritarāštras dēlu atraidīts, Krišna atgriezās un, redzēdams savu misiju izgāzušos, sacīja Pāṇḍaviem:
"Likteņa vadīti, Kauravi ir noraidījuši manus vārdus. Nāciet, ak, Pāṇḍu dēli, kopā ar mani zem Pušyas zvaigznāja."
Pēc tam, kamēr abu pušu karaspēki tika pulcēti un izvietoti, varenais Rohiṇī dēls Balarāma, visu spēcīgāko vidū diženākais, sacīja savam brālim Krišnam:
"Ak, vareno roku īpašniek, ak, Madhu uzvarētāj, palīdzēsim Kauraviem."
Taču Krišna šos viņa vārdus ignorēja.
Sašutis, Balarāma, slavenais Yadu dzimtas dēls, kurš allaž nes kapli, devās svētceļojumā gar Sarasvatī upi.
Kopā ar visiem Yādaviem viņš devās ceļā zem zvaigznāja, kas pazīstams kā Maitra.
Bhodžu vadonis Kritavarmans tomēr nostājās Duryodhanas pusē.
Savukārt Vāsudeva, kopā ar Yuyudhānu, pievienojās Pāṇḍaviem.
Kad drošsirdīgais Rohiṇī dēls Balarāma devās ceļā labvēlīgajā Pušyas zvaigznājā, Madhusūdana (Krišna), Madhu nogalinātājs, vadot Pāṇḍavus, apņēmīgi devās pretī Kauraviem.
Pa ceļam Kungs Balarāma pavēlēja saviem sūtņiem: "Atvediet visus nepieciešamos priekšmetus svētceļojumam, tostarp visas nepieciešamās lietas, kā arī atvediet priesterus no Dvārakas kopā ar svēto uguni."
"Atvediet zeltu, sudrabu, govis, apmetņus, zirgus, ziloņus, kaujas ratus un mūļus, transportlīdzekļus un dažādus īpašumus."
"Atvediet visu, kas nepieciešams svētceļojumam. Dodieties uz svēto Sarasvatī upi un lieki nekavējieties."
"Atvediet arī dažus priesterus īpaša rituāla veikšanai un simtiem labāko brāhmanu."
Dodot šīs pavēles kalpiem, varenais Baladēva devās svētceļojumā un nonāca Kuru zemē, kas pieder Kuru tautai.
Dodoties uz Sarasvatī upi, viņš apmeklēja visus svētos tempļus tās krastos, kopā ar priesteriem, draugiem un daudziem izciliem brāhmaniem, kā arī kaujas ratiem, ziloņiem, zirgiem un kalpiem, ak, labākais no Bhāratu dzimtas! Viņu pavadīja arī daudzi rati, ko vilka govis, mūļi un kamieļi.
Dažādas dzīvei nepieciešamās lietas tika dāsni izdalītas nogurušajiem, izsalkušajiem, bērniem un vecajiem, atbildot uz viņu lūgumiem, ak, valdniek!
Katrā vietā kuru ceļotāji šķērsoja, ak, valdniek, dažādu veidu dāvanas tika izdalītas bagātīgā daudzumā. Upurējumi tika veikti pielūgsmei, un dāsnus ziedojumus saņēma ikviens, kam vien kas bija nepieciešams.
Lai kur arī viņi dotos, viss bija bija sagātāts un sagatavots rūpējoties, lai izsalkušie un trūkumcietēji saņemtu visu sev nepieciešamo.
Ak, valdniek, kur vien kāds brāhmans vēlējās saņemt ēdienu, tas uzreiz tika sagādāts uz vietas. Pēc slavenā Rohiṇī dēla (Balarāmas) pavēles tika sagatavoti bagātīgi krājumi.
Ceļojuma laikā katrā pieturvietā tika sagatavoti milzīgs daudzums ēdienu un dzērienu, lai neviens nepaliktu bez mielasta un visi tiktu dāsni apgādāti.
Ak, valdniek, greznas drēbes, izsmalcinātas guļvietas un smalki pārklāji tika sarupēti brāhmanu komfortam.
Kas vien brāhmaniem bija nepieciešams — gan atpūtai, gan nomodam — tas uzreiz tika sagādāts turpat uz vietas.
Ikviens ceļoja apmetās kur vien tam labpatika, baudot pilnīgu komfortu. Tiem, kas vēlējās doties ceļā, tika piešķirti pajūgi; izslāpušajiem piedāvāti atsvaidzinoši dzērieni; izsalkušajiem tika pasniegti gardi ēdieni. Ak, labākais no Bhāratu dzimtas! Brīvi tika dalīti apģērbi un rotaslietas, nodrošinot, ka nevienam nekā netrūka, un visiem bija viss nepieciešamais.
Ak, valdniek, šī varenā gājiena ceļš mirdzēja spoži, sniedzot mieru un prieku visiem, kas pa to gāja. Tajā laikā, ak, varonīgais, tas šķita kā ceļš uz debesīm ikvienam kas pa to devās.
Tas vienmēr bija piepildīts ar prieku, rotāts ar izsmalcinātiem un gardiem ēdieniem un piepildīts ar labvēlīgu gaisotni. Ceļa malās atradās rosīgi tirgi un tirdzniecības vietas, un tas bija pārpildīts ar cilvēkiem no visām sabiedrības kārtām. Takas bija noēnotas ar dažādu sugu kokiem un kupliem vīteņaugiem, kamēr spoži dārgakmeņi un rotaslietas rotāja apkārtni, radot ainavu, kas bija nepārspējama savā krāšņumā.
Varonīgais Jadu dzimtas varonis, arkla turētājs Balarāma, ar prieku dalīja dāvanas un upurēšanas ziedojumus Brāhmaņiem. Ak, valdniek, šī diženā dvēsele, stingri uzticīga solījumiem, sniedza bagātīgus dāvinājumus visās svētajās tīrthās, svētvietās.
Tūkstošiem bifeļu un govis tērptas smalkās drānās ar apzeltītiem ragu galiem tika dāvinātas Brāhmaniem. Dažādu šķirņu zirgi no dažādiem reģioniem, grezni rati un labākie kalpotāji – viss tika dāsni ziedots.
Dārgakmeņi, pērles, koraļļi, vissmalkākais zelts un attīrīts sudrabs, kā arī dzelzs, vara un misiņa trauki – viss tas tika dāsni piešķirts Brāhmaņu dižciltīgākajiem pārstāvjiem paša Balarāmas rokām.
Tādējādi diženā dvēsele Rāma sadalīja milzīgu bagātību vislabākajās svētajās tīrthās gar Sarasvatī upi. Tad šis cildenais, kura spēks bija nepārspējams, turpināja ceļu uz Kurukšētru.
Džanamedžaya sacīja:
Ak, labākais starp divreiz dzimušajiem, lūdzu, pastāsti man par svēto Sarasvatī tīrthu nopelniem un izcelsmi. Tāpat, ak, cēlais, apraksti to īpašības un ieguvumus, kā arī to, kādi notikumi ar tām ir saistīti.
Pastāsti man tos secīgi, ak, visspožākais. Lūdzu, apmierini manu zinātkāri, ak, visdiženākais starp tiem, kas pārzina Brahmana zināšanas.
Vaišampāyana sacīja:
Ak, valdniek, visu šo tīrthu īpašību un izcelsmes apraksts ir ļoti plašs. Taču es tev tās aprakstīšu. Klausies šo svēto stāstu, ak, valdniek!
Ak, dižais valdniek! Varenais Yadu dzimtas varonis, kopā ar saviem priesteriem, draugiem un Brāhmanu grupām, vispirms ieradās svētajā tīrthā Prabhāsā. Tur reiz no ciešanām bija atbrīvojies Mēness padievs, kuru bija skārusi slimība Yakšmā (ļaundabīga kaite, kas izraisa izkāmēšanu un dzīvības spēka zaudēšanu).
Šajā tīrthā, atbrīvots no sava lāsta, Mēness padievs atguva spožumu un atkal varēja apspīdēt visu pasauli, ak, varoņu valdniek! Tādējādi šī tīrtha kļuva pazīstama kā "Prabhāsa", jo viņam tika atjaunots zudušais spožums.
Džanamedžaya sacīja:
"Kāpēc godājamais Soma bija skarts ar Yakšmā? Kā viņš mazgājās šajā tīrthā? Un kā gan viņš, nopeldējies šajos svētajos ūdeņos, atguva savu zaudēto spēku? Izklāsti to man pilnībā, ak, diženais Muni!"
Vaišampāyana sacīja:
Dakša, radītājs, deva divdesmit septiņas savas meitas laulībā Somam, Mēness padievam, ak, valdniek.
Saistītas ar nakšatrām (zvaigznājiem), šīs Somas sievas, ak, valdniek, ar saviem spožajiem darbiem palīdzēja cilvēkiem laika aprēķināšanā.
Tām visām bija lielas, skaistas acis, un tās bija neatkārtojamas savā dailē uz zemes. Tomēr starp tām visām Rohiṇī pārspēja citas savā grācijā un burvībā.
Tad svētītais Mēness padievs, Niśākara – tas, kurš apgaismo nakti, kļuva īpaši iepriecināts ar Rohiṇī. Viņa kļuva viņam vismīļākā, un tādēļ viņš vienmēr baudīja viņas sabiedrību.
Soma ilgi dzīvoja tikai ar Rohiṇī. Tādēļ pārējās viņa sievas – nakšatras – kļuva neapmierinātas ar šo augsti godājamo dievību.
Aizgājušas pie sava tēva Dakšas, Radīšanas valdnieka, tās sacīja viņam:
"Soma nedzīvo kopā ar mums. Viņš vienmēr uzturas tikai pie Rohiṇī. Tādēļ mēs visas, ak, Radīšanas valdniek, dzīvosim tavā mājā, veicot stingras askēzes.”
To dzirdējis, Dakša vērsās pie Somas un sacīja viņam:
"Apejies ar visām savām sievām vienādi. Neveic lielu grēku."
Tad Dakša sacīja viņām visām:
"Dodieties pie Šašina (Mēness padieva), pēc manas pavēles viņš dzīvos ar jums visām vienlīdzīgi."
Saņēmušas tādu norādījumu, tās devās atpakaļ uz Šītāṁšu (Vēso staru nesēja) mītni.
Taču, ak, valdniek, neskatoties uz to, svētītais Soma turpināja dzīvot kopā ar Rohiṇī, atkal un atkal jautri pavadot laiku viņas sabiedrībā.
Tā nu atkal pārējās viņa sievas vēlreiz devās uz sava tēva mītni un sacīja viņam:
"Tev kalpodamas mēs dzīvosim tavā aizsardzībā. Soma nedzīvo ar mums un neklausa tavām pavēlēm."
Dzirdējis viņu vārdus, Dakša vēlreiz sacīja Somam:
"Izturies pret visām savām sievām vienlīdzīgi. Lai es tevi, ak, Viročana (Spožais), nenolādu!"
Tomēr, neievērojot Dakšas pavēli, godājamais Soma turpināja dzīvot vienīgi ar Rohiṇī. Redzot to, viņa pārējās sievas atkal sadusmojās.
Tās devās pie sava tēva, nolieca galvas viņa priekšā un sacīja:
"Soma nedzīvo ar mums. Dod mums patvērumu!
Svētītais Čandra (Mēness) vienmēr uzturas tikai pie Rohiṇī. Viņš neklausa tavus vārdus un neizrāda mums nekādu pieķeršanos. Tādēļ sargā mūs visas, lai Soma mitinātos arī pie mums."
To dzirdējis, svētītais Dakša, piepildīts ar dusmām, ak, Zemes valdniek, radīja Yakšmā – iznīcinošu slimību, kas piemeklēja Somu.
Piemeklēts ar Yakšmā, Mēness sāka ik dienu izsīkt. Viņš veica daudzus upurus, lai atbrīvotos no šīs slimības, ak, valdniek. Tomēr Soma nevarēja atbrīvoties no šīs lāsta un turpināja dilt.
Kad Soma (Mēness) sāka izsīkt, ārstniecības augi vairs nedīga. Tie zaudēja garšu un spēku, pilnībā izsīkstot to spējām. Kad augi iznīka, arī pārējās dzīvās būtnes sāka nīkt. Visi kļuva vāji, kamēr Niśākara (nakts apgaismotājs, Mēness dievība) turpināja dilt.
Tad visi debesu padievi gāja pie Somas un sacīja:
"Kāpēc tavs izskats vairs nav tik skaists un spožs kā iepriekš? Pasaki mums, no kurienes cēlusies šī lielā nelaime. Kad būsim to dzirdējuši, mēs lūkosim kā to novērst."
Uzrunāts tā, Šašalakšaṇa (trusīša zīmes nesējs, Mēness dievs) pastāstīja viņiem visu—par lāsta dabu, Yakšmā slimību un savām ciešanām. To dzirdējuši, padievi devās pie Dakšas un lūdza viņu:
"Ak, svētītais, esi žēlsirdīgs pret Somu un lai šis lāsts tiek atsaukts! Jo redzi, Čandra (Mēness) ir kļuvis vājš, un no viņa vairs palikusi tikai neliela daļa.
Ak, padievu valdniek, viņa izsīkšanas dēļ dzīvie radījumi sāk iet bojā. Tāpat arī augi, koki un dažādas sēklas ir iznīcinātas.
Ar to bojāeju apdraudēta arī mūsu eksistence. Un bez mums, kas notiks ar pasauli? Tādēļ, ak, Pasaules Skolotāj (Lokaguru), tev jāizrāda žēlastība un jābūt žēlsirdīgam."
To dzirdējis, Pradžāpati (Dakša) sacīja padieviem:
"Nav iespējams atsaukt manus vārdus. Taču, ak, diženi veiksmīgie, ir veids kā šis lāsts var daļēji tiks atcelts. Lai Šašī (Mēness) vienmēr dzīvo vienādi ar visām savām sievām."
"Tad, nopeldējies izcilākajā svētvietā uz Sarasvatī, Mēness atgūs savu spēku. Šie mani vārdi ir patiesi.
Pusi mēneša Soma arvien vēl nepārtraukti dils, bet otru pusi mēneša viņš pieaugs. Šie mani vārdi ir patiesi.
Lai viņš dodas uz rietumu okeānu, kur Sarasvatī satiekas ar jūru. Tur viņam jāpielūdz padievu valdnieks (Deveśa), un viņš atgūs savu spožumu."
Paklausot Riši Dakšas pavēlei, Soma devās uz Sarasvatī. Viņš sasniedza izcilāko tīrthu, kas pieder Sarasvatī un ir pazīstama kā Prabhāsa.
Mazgājoties tur jauns mēness dienā (Amāvāsyā), šī diženās enerģijas un spožuma dievība atguva savus vēsos starus un atkal sāka apgaismot Visumu.
Ak, valdniek, visi dievi sapulcējās svētajā Prabhāsa tīrthā. Kopā ar Somu tie nostājās Dakšas priekšā.
Tad Pradžāpati (Dakša) atlaida visus padievus. Apmierināts ar Somu, godājamais Dakša vēlreiz uzrunāja viņu:
"Dēls, nekad nenicini sievietes un nekad nenicini Brāhmanus. Ej tagad, vienmēr rīkojoties taisnīgi, un seko maniem norādījumiem."
Ak, diženais valdniek, Soma atgriezās savā mājvietā. Bet pasaules radības, piepildītas ar prieku, atkal sāka zelt tāpat kā agrāk.
Tādējādi es tev esmu pastāstījis visu par to, kā Mēness tika nolādēts un kā Prabhāsa kļuva par visdižāko no visām tīrthām.
Jaunā mēness naktī (Amāvāsyā), ak, valdniek, trusīša zīmes Mēness (Šašalakšaṇa), pēc rituālās mazgāšanās, atgūst savu spēku svētajā Prabhāsa tīrthā.
Ak, Zemes valdniek, šī tīrtha ir pazīstama kā Prabhāsa, jo, mazgājoties tur, Mēness atguva savu lielo (Prabhā) spožumu.
Pēc tam varenais un slavenais Baladēva devās uz Čamasod-bhedu, tīrthu, kas pazīstama ar šo nosaukumu.
Šajā vietā viņš izdalīja daudzas vērtīgas dāvanas, un, būdams varonis, kura ierocis ir arkls, pavadīja tur vienu nakti un veica šķīstīšanās rituālus.
Tad Kēšavas Krišnas vecākais brālis devās uz Udāpanu. Lai gan tur Sarasvatī nav redzama, tomēr tie, kas apveltīti ar askētisku pilnību, zina, ka šajā vietā upe plūst neredzamā straumē zem zemes, ak, valdniek, jo augi un zeme izstaro lielu svētumu un vēsumu.